Roberts Ķīlis · @cantab3
23rd Oct 2014 from TwitLonger
Darāmais nākamajiem 4 gadiem izglītībā
Šodien žurnālā IR nopublicēti ekspertu ieteikumi nākamajiem ministriem. Man lūdza noformulēt izglītībā. Diemžēl savas kļūdas dēļ ieteikumus nenodevu redakcijai laikā. Publicēti Zanes Oliņas korektie ieteikumi. Interesentiem pievienoju arīdzan savu sagatavoto sarakstu.Būtiskākais paveicamais IZM jomās nākošajos 4 gados.
Par spīti šur tur izskanējušajam viedoklim, ka iepriekšējās Saeimas laikā bijis daudz dažādu labu ideju izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes politiku jomās (kas esot labi), taču ar to īstenošanu tā īsti nav veicies (kas, protams, slikti), situācija pārmaiņu īstenošanā IZM jomās de facto ir kopumā labāka nekā pirmie virspusīgie viedokļi liek domāt. Jaunajam ministram nākošajos 4 gados vairākos virzienos vienkārši jāļauj turpināt iesākto, citos vēlams netraucēt notikt pašiem procesiem (pasargāt no politiskas vai mantkārīgas saraustīšanas gabalos). Dažos virzienos tomēr priekšā smagākas politiskas izvēles jāzidara.
Netraucēt un atbalstīt notiekošās lielās pārmaiņas profesionālā izglītībā
Pirmkārt un salīdzinoši ar zemu politisko, sektora grupu vai mediju protestu (un interesi) ir notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas profesionālās izglītības jomā. 2011/12 gados tika apturēta arodskolu modernizācijas sadrumstalotība. Līdzekļi tika koncentrēti 11 reģionālos izcilības centros (rekonstrukcija, modernās iekārtas, kopmītnes) tā, lai no 2015/16mg būtu iespējams apmācīt i jauniešus i pieaugušos reģionālas vajadzība profesijās atbilstoši tirgus prasībām mācībām un dzīvošanai labos apstākļos. Jau izmēģinātā duālās ’pmācības sistēma, 12-18 mēnešu apmācības programmu attīstība (lai ’esais’ītu jauniešus bez kvalifikācijām, vai kas pametuši skolu ar praktiski tūlītēju darba vietu, kurai konkrēti gatavo) karjeras atbalsta sistēma pirms un pēc pamatskolas posma strauji pieaugoša starptautiskās sadarbības piedāvājumi, īpaši no Vācijas, apjomīgi ieplānoti struktūrfondu līdzekļi (14-20.gadiem), kā arī faktiski notiekošša arodskolu apvienošanās - virziens, kurā notiekošās patiesi strukturālās pārmaiņas praktiski visi atbalsta. Ministra loma šeit būt pastāvīgam atbalstam, netraucēt vai traucēkļus novērst.
2. Sekot, ka ikdienas lēmumi seko pamatnostādnēm, ka projekti struktūrfondiem ir jēdzīgi
Nākošā ministra rīcībā ir svaigas pamatnostādnes (Izglītībā, sportā), NAP un struktūrfondu plānojums. Tie ir gana progresīvi un pie labas politiķa gribas var palīdzēt izvairīties no muļķīgiem lēmumiem. Apjomīgas ES summas ieplānotas arī strukturālām pārmaiņām, jauno kadru piesaistei. Zinātnei piemēram , kopā ar augstskolu daļu ir vairāk kā 400 miljonu EUR (pa 7 gadiem katru gadu ikgadējs otrs budžets). Šeit nu gan svarīgi pieturēties pie augstiem standartiem atbalstot un motivējot kvalitatīvu projektu sagatavošanu un īstenošanu. Te nauda ieplānota iarī vairākām lietām, par ko runāts iepriekšējā posmā, piemēram skolotāju apmācība ar jaunākajām digitālajām mācību iespējām utt.
3. Noslēgt iesāktās zinātnisko institūciju strukturālās pārmaiņas (līdz 2015.gada nogalei).
Ministra rīcībā ir trīs būtiski analītiski materiāli ar stratēģiskām sekām visam sektoram. Viens ir zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums. Te konsekventi jāīsteno jau IZM iesāktā ‘maigās formas’ konsolidācija un finansējuma kārtības maiņa stimulējot pašu institūtu līdzdalību, koncentrāciju, izcilību, starptautisko konkurētspēju un sasaisti ar augstskolu studiju darbu. Atšķirībā no 2011/12 gada tagad ir arī ES nauda - augstākminētie 400 miljoni, kas tādiem mērķiem arī ir ieplānoti. Te strukturālo izmaiņu procesus būtu labi pamatos noslēgt gada vai sliktākais, pusotra laikā, proti līdz 2015.gada beigām.
4. Uzsākt apbrobētās pedagogu motivācijas sistēmas vispārējo ieviešanu no 2016.gada
Otrs dokuments ir OECD veiktā analīze un detalizēts piedāvājums pedagogu motivācijas sistēmas ieviešanā, par kuras pamatpr’ncipiem IZM un LIZDA/LIVA vienojās 2012.gada vasarā. Pāreja uz 40 stundu darba nedēļu, piemaksa par kvalitāti, materiāls atbalsts individuālākai pieejai skolēnam, algu nerēķināšana tikai un vienīgi saskaņā ar skolēnu skaitu - daudziem šīs tagad jau ir pieņemamas lietas. Protams, vēl diskusijās ar pašvaldībām, vecāku organizācijām, arodbiedrībām jānonāk pie kopsaucēja par skolu autonomijas pastiprināšanu gan likumdošanā, gan finanšu un pārvaldības ziņā. Par pedagogu un administratoru kvalitātes vērtēšanu. Un joprojām sāpīgo mazo skolu jautājums ( kur risinājumi gan jau ir izstrādāti, jāizvēlas tik variants aprobēšanai. Rēķinu, ka secīgi pēc zinātnes reformām, vajadzētu īstenot otru ‘lielo projektu’ - šo atalgojuma modeli, sākot ar ar 2016.gadu varētu ieviest visā Latvijā
5. Ieviest detalizēti izstrādāto augstskolu finansēšanas modeli 2017/18 gados un 2018. pabeigt augstas raudzes akreditācijas aģentūras piesaisti/izveidošanu
Visbeidzot, ministra rīcībā ir kvalitatīvs piedāvājums augstskolu finansēšanas sistēmas maiņai, kas dod lielisku iespēju, secīgi pēc zinātnes institūciju reformas pamatposma pabeigšanas ievest arī to - 2017.gadā, lai tas sāktu darboties ar 2018. gadu.Trīs gadu pārejas posms būtu gana korekta ‘tehniskā pauze’ Savukārt vēlākais 2018.gadā būtu jābūt gatavai arī kvalitatīvai akreditācijas vienībai ( noteikti vismaz sākumā partnerībā ar pieredzējušu citu Eiropas aģentūru, lai pienākot 2019.gadam un jaunajam akreditācijas vilnim, augstskolas būtu skaidrībā par to, kā notiks finansēšana un kā akreditēs augstskolas un studiju virzienus. Kā mainīsies pamatmotivācijas modelis AI - nauda un studiju programmu kvalitātes sasaiste.
6. Pēc revīzijas, piedāvāt speciālās izglītības pārmaiņu stratēģiju saistībā ar vispārējo, profesionālo un mūžizglītību - līdz 2018.gadam
Savulaik iesāktais un obligāti turpināmais ir līdz 2018.gadam izstrādāt jaunu speciālās izglītības stratēģiju, tās integrāciju ar vispārējo un profesionālo, kā arī mūžizglītības politikām. Šajā jomā nesaredzu fundamentālas politiskas pretišķības, taču bērnu un jauniešu segregāciju mācībām dēļ īpašībām nav adekvāta mūsdienu sabidrībā. Turklāt svarīgi, ka atbalsts mācībām cilvēkiem būs nepieciešams visa mūža garumā, kas pašlaik pēc skolu pabeigšanas iztrūkst. Šis darbs var nedot politiskus laurus, bet ir svarīgs humānai līdzvērtīgai izglītības sistēmai un sevi cienošai sabiedrībai.
Šķiet būtu liela bezatbildībai izšķiest pašreizējās iespējas - dati, analīze un iepriekš karstās diskusijas ļauj ieviest finansējuma modeļa un strukturālas izmaiņas zinātnē, vispārējā izglītībā un augstākajā izglītībā, labi nofinansēt tieši refromas ( naudas tām 2012.gadā vienkārši nebija) ar struktūrfondu palīdzību balstīt pozitīvo pārmaiņu plūsmu arodizglītībā.