Par nedarbiem ir jāatbild

"Jākobsona lieta" atklāj nopietnus pārkāpumus, par kuriem Ušakovam ir jāatbild pēc būtības. Kriminālapsūdzības celšana Leonīdam Jākobsonam būtībā apstiprina, ka viņa publiskotā Nila Ušakova elektroniskā sarakste ir autentiska. Tātad Saskaņas centra priekšsēdētājs tiešām ir saņēmis finansējumu no Krievijas vēstniecības, sadarbojies ar Krievijas vēstniecības “speciālajiem diplomātiem” un noteicis, kas jādara lielākās krievu valodā raidošās televīzijas ziņu dienestam. Tie ir ļoti nopietni pārkāpumi un Nilam Ušakovam par tiem ir jāatbild pēc būtības.

Jākobsons izgaismoja Ušakova biedrošanos ar Krievijas “diplomātu”, vēlāk Latvijā “nevēlamu personu” Aleksandru Hapilovu, pieprasījumus un atskaites par Krievijas naudas izlietojumu Ušakova vadītajās sabiedriskajās organizācijās. Sarakste liecina, ka Saskaņas centra priekšsēdētājs, būdams deputāta kandidāts, aktīvi sniedza konkrētus norādījumus par sižetu veidošanu Pirmajam Baltijas kanālam, tādējādi tieši ietekmējot televīzijas raidījumu saturu.

Leonīdam Jākobsonam ir celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 144. panta – par korespondences noslēpuma pārkāpšanu. Tomēr, ja un kad lieta nonāks tiesā, tai būs jāizvērtē publiskotās informācijas sabiedriskais nozīmīgums, jo žurnālistam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiskot viņā rīcībā esošu informāciju par amatpersonu, ja tā ir sabiedriski nozīmīga. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairrākkārt savos spriedumos ir lēmusi par labu žurnālistu tiesībām publiskot sabiedrībai būtisku informāciju.

Reply · Report Post