Šis būs ieraksts par 18. februārī sagaidāmo referendumu. Par tautas nobalsošanu, kuras oficiālais iznākums, ja ticam saviem veselajiem saprātiem, var būt tikai izgāšanās. Tieši tāpēc pārāk daudz nerakstīšu par referenduma tēmu, vairāk pievēršoties referendumam kā politiskam aktam un tam, kāpēc tajā nepiedalīšos.

Esmu latvietis un esmu uzaudzis latviski runājošā vidē. Manu identitāti ir veidojušas gan multfilmas par 38 papagaiļiem, gan “Reiz runcis Renārs”, gan mana brāļa “The Doors” kompaktdiski, gan “Pūt, Vējiņi!” dziesmu svētkos, gan Puškina dzeja, gan sarunas par barikāžu dienām, gan Milla “On Liberty”. Tomēr svarīgākais ir tas, ka visus šos avotus esmu ar draugiem apspriedis un pie sevis pārdomājis latviski. Un uz jautājumu “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?” varu nevilcinoties atbildēt: “Nē!”

Tomēr šo atbildi sagaidāmajā referendumā es nevēlos sniegt.

18. februāra tautas nobalsošanā uz biļetena varam sagaidīt divus rombus. Pirmo būs privatizējis Vladimirs Lindermans ar sponsoriem, kamēr otro ir piesavinājusies vispārpieņemta Patieso Patriotu Grupa ar Nacionālo Apvienību priekšgalā. Man un man līdzīgi domājošiem indivīdiem pāri nepaliek nekas, jo abus rombus pēdējo mēnešu laikā ar nozīmi pārpilda radikāļi. Es atsakos izvēlēties, jo negribu, lai:

mana balss “PRET” parāda “krieviem”, nepilsoņiem un citiem pilsoņiem - nelatviešiem “viņu vietu”;
mana balss “PRET” nozīmē, ka esmu par etno-”latvisku Latviju”, kurā nav vietas citām valodām, kultūrām un to politiskai pārstāvniecībai;
mana balss “PRET” pauž atbalstu nedemokrātiskiem Satversmes grozījumiem un strikti definētām “Satversmes kodola” vērtībām.

Mans latviskums nav apdraudēts. Mūsu latviskums nav apdraudēts. Šis referendums nav karš par izdzīvošanu.

Un man metas mazliet šķērmi, ja Patieso Patriotu Grupa izvēlas salīdzināt referendumu ar vardarbību pret sievieti, lai piespiestu mani balsot.

Un man metas mazliet šķērmi, ja Patieso Patriotu Grupa apelē pie valstī mīlētu cilvēku piemiņas, lai piespiestu mani balsot.

Un man metas mazliet šķērmi, ja Patieso Patriotu Grupa sauc mani par valsts un tautas nodevēju, lai piespiestu mani balsot.

Un man metas mazliet šķērmi, ja Patieso Patriotu Grupa izsmej un cenšas marginalizēt visus, kas mēģina izbēgt no referenduma simboliskās piesātinātības, nobalsojot ar tukšu lapu.

Visi nacionālisma melnie darbi ir sākušies ar kritiķu nomelnošanu un patosa pilnu apspiestības retoriku. Un man ir bail, skatoties uz Patieso Patriotu Grupas viedokli un tā vadošo pozīciju latviski runājošajos medijos. Tāpēc uzskatu, ka iespītēties un pateikt pasaulei: “Es esmu “PRET” to nacionālo vājprāta un revanšisma retoriku, kas skan man visapkārt” ir īpaši svarīgi. Tieši tādēļ man ir prieks par Publikai.LV, Viestura Dūles un Ivetas Kažokas viedokļiem pēdējo dienu laikā, par Valda Zatlera un Labas gribas manifesta uzstādītajām prioritātēm un par visiem pārējiem, kas nav baidījušies apšaubīt Pareizo Patriotu “PRET” balsojuma monopolu.

Es neaicināšu nevienu piedalīties vai nepiedalīties referendumā. Tā vietā vēlos atgādināt visiem - gan tiem, kas balsos “PAR” vai “PRET”, gan arī baltās lapas balsotājiem un nobalsošanas neapmeklētājiem - lai gan uz lapiņas būs tikai divas izvēles iespējas, iespējamo viedokļu ir daudz vairāk. Pārdomāti izvēlieties savu viedokli un sargājiet to, piesardzīgi izvērtējot visus iebildumus un uzbrukumus, kas pret jums vērsti, nosaucot šantāžu un melus to patiesajos vārdos.

Varbūt tad nākamreiz viedokļu daudzveidība saņems to cieņu, ko tā pelnījusi.

Reply · Report Post