Atklāta vēstule izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (@cantab3).

Godājamais ministra kungs!
Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācija ir laba izdevība beidzot atjaunot izglītības satura apzīmējumu VISPĀRĪGĀ IZGLĪTĪBA (tātad tāda izglītība, kas pēc satura ir vispārīga, nevis profesionāla) — apzīmējumu, kas padomijas beidzamajos gados aiz nejaušības pārtapa par “vispārējo izglītību” (šī vārdkopa īstenībā attiecas nevis uz saturu, bet gan uz to, ka visi mācās; terminoloģiskās definīcijas sk. tālāk).
+ +
Sajukuma izcelsme ir traģikomiska. Vispirms 80. gadu vidū tulkotāja un redaktora paviršības dēļ šī kļūda parādījās PSKP lēmuma latviskojumā, bet no turienes pārceļoja uz ministrijas jaundibinātās nodaļas nosaukumu (“Vispārējās izglītības nodaļa”). Pēc tam, jau neatkarības gados, no latviešu valodas mācību grāmatām tika izņemta rindkopa par īpašības vārdiem “vispārējs” un “vispārīgs”, jo piemēru vidū bija arī “vispārējā izglītība” (‘aptver visas iedzīvotāju grupas’) un “vispārīgā izglītība” (‘vispār izglīto, bet nedod speciālas zināšanas’)...

Viens mēģinājums izglītības satura apzīmēšanā ministrijā atgriezties pie termina “vispārīgā izglītība” jau ir bijis, bet to izjauca cita traģikomiska nejaušība.
+ +
1995. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas komisija, iepazinusies ar Saeimai iesniegto Izglītības likuma projektu, Izglītības un zinātnes ministrijas valstssekretāram Armandam Kalniņa nosūtīja šādu aizrādījumu:

Valsts valodas centra Latviešu valodas komisija vērš Jūsu uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos dokumentos un sarakstē netiek pareizi šķirta īpašības vārdu “vispārējs” un “vispārīgs” nozīme.
Vārds “vispārējs” izteic nojēgumu ‘tāds, kas aptver visu (visus); visur sastopams’. Pēc nozīmes tas vairāk vai mazāk ir radniecīgs vārdiem “visaptverošs”, “vienlaidu”, “nepārtraukts”, “pilnīgs” (nozīmes sakritības samazināšanās secībā) un pretējs vārdiem “vietumējs”, “pārtraukumains”, “nepilnīgs”, “daļējs”, “atsevišķs” (nozīmes pretējuma samazināšanās secībā). Piemēri: “vispārēja mobilizācija”, “vispārēja karaklausība”, “vispārējs sausums”, “vispārējs bads”.
Vārds “vispārīgs” izteic nojēgumu ‘tāds, kas attiecas uz visu’. Pēc nozīmes tas vairāk vai mazāk ir radniecīgs vārdiem “nespeciāls”, “nekonkrēts”, “pamat-”, “kopīgs”, “abstrakts” (nozīmes sakritības samazināšanās secībā) un pretējs vārdiem “speciāls”, “specializēts”, “konkrēts”, “parciāls” (nozīmes pretējuma samazināšanās secībā). Piemēri: “vispārīgs priekšstats”, “vispārīgā fizika”, “vispārīgā ķīmija”, “vispārīgā bioloģija”, “vispārīgā valodniecība”, “vispārīgā vēsture”.
Par VISPĀRĒJU IZGLĪTĪBU saucama izglītība, kas aptver visus cilvēkus. Turpretī par VISPĀRĪGU IZGLĪTĪBU saucama izglītība, kuras saturu veido visām vai vairākām atziņu jomām kopīgais, t. i., izglītība, kas lietas un parādības tver plašā kopskatā un kopsakarā, detalizējot tikai atsevišķus tipiskus piemērus. Vispārīgā izglītība ir vispārīga salīdzinājumā ar profesionālo izglītību (ko padomju laikā sauca par speciālo izglītību).
Jēdziens, kas Latvijas Izglītības likuma projektā formulēts kā ‘cilvēka un pasaules daudzveidības un vienotības apguve, lietu, īpašību, attiecību un procesu būtības, kopsaistību noskaidrošana un izpratne’, ir izteicams ar terminu “vispārīgā izglītība”, nevis “vispārējā izglītība”, kā piedāvāts šai projektā. Analoģiski šai projektā jālieto vairāki citi termini: “vispārīgā vidējā izglītība”, “vispārīgā augstākā izglītība”, “vispārīgie bērnudārzi”, “vispārīgais izglītības programmu profils”, “pedagogu vispārīgie pienākumi”, “izglītības iestāžu vadītāju vispārīgie pienākumi”.
Nepareizi ir veidots arī nosaukums “IZM Vispārējās vidējās izglītības departaments”. Vārds “vispārējs” jāaizstāj ar vārdu “vispārīgs”.
Lūdzam šos aizrādījumus ievērot arī turpmākajā darbā ar normatīvo un citu dokumentu tekstiem.

[Tiktāl VVC LVK vēstule ministrijai]
+ +
Ministrija uz aizrādījumu atsaucās, un Izglītības likuma projekts tika izlabots, vārdkopu “vispārējā izglītība” aizstājot ar “vispārīgā izglītība”. Taču Saeima šo likuma projektu pēc ilgas apspriešanas noraidīja, tā vietā steigā tika izstrādāti un drīz vien pieņemti VAIRĀKI izglītības likumi un tajos atkal ir vārdkopa “vispārējā izglītība”. Nekas nav mainījies arī IZM praksē lietotajā terminoloģijā.
+ +
2000. gadā iznāca “Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca”, kuras gatavošanā piedalījās valodnieces un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas locekles Aina Blinkena, Dace Markus un Valentīna Skujiņa, kā arī izglītības darbinieki Inārs Beļickis, Dainuvīte Blūma, Tatjana Koķe un Arvils Šalme. Vārdnīcā ne vien definēts, ko nozīmē vārdkopas “vispārīgā izglītība” un “profesionālā izglītība”, bet arī atsevišķi skaidrots, ko nozīmē vārdi “vispārējs” un “vispārīgs”:

vispārīgā izglītība — izglītība, kas orientēta uz cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izzināšanu, uz humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanu. Vispārīgo izglītību iegūst pēc īpašām programmām, kas dod iespēju apgūt vispārīgas zināšanas un prasmes dažādos savstarpēji nesaistītos mācību priekšmetos, kas skolēnu sagatavo izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā.Vispārīgo izglītību iegūst pamata un vidējās izglītības iestādēs.
a. general education
v. allgemeine Bildung
kr. общее образование

profesionālā izglītība — izglītība, kas praktiski un teorētiski sagatavo darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un pilnveidei. Profesionālā izglītība tiek iegūta pamata, vidējās un augstākās izglītības iestādēs un/vai ārpus tām. Reizē ar profesionālajām zināšanām, prasmēm un iemaņām tiek apgūts kultūras mantojums un tiek pārmantota vēsturiskā sabiedriskā pieredze.
a. professional/vocational education, professional/vocational training
v. berufliche Bildung, berufliche Ausbildung
kr. профессиональное образование, профессиональное обучение

vispārīgs — tds, kas satura ziņā saistīts ar plašāko, nespecializēto, nedetalizēto. Piemēri: “vispārīgā izglītība”; “vispārīgs jautājums”; “vispārīgs priekšstats”; “vispārīgā valodniecība”; “vispārīgas zināšanas”
a. general
v. allgemein
kr. общий

vispārējs — tāds, kas attiecas uz visiem, visu, kas aptver visus, visu (visu teritoriju, visus iedzīvotājus u. tml.). Piemēri: “vispārēja atzinība”; “vispārējā karaklausība”; “vispārējā obligātā izglītība”
a. general, universal, comprehensive
v. allgemein
kr. всеобщий, общий
+ +
Šai IZM kļūmei ir arī tālākas sekas. Piemēram, viens no ANO Tūkstošgades mērķiem — “achieve universal primary education / panāktvispārēju sākumizglītību” — latviski bieži vien tiek popularizēts kā “nodrošināt visiem iedzīvotājiem sākumizglītību” (izvairoties no vārda “vispārēju”).
+ +
Izglītības un zinātnes ministrijas teorētiķi bieži piesauc SISTEMOLOĢIJU un SISTĒMISKO PIEEJU. Līdz ar atgriešanos pie termina “vispārīgā izglītība” (piemēram, “Vispārīgās izglītības departaments”) būs arī novērsta ļoti nepatīkama NESISTĒMISKAS DOMĀŠANAS izpausme.

Cieņā
Aldis Lauzis,
tulkotājs, terminologs, literārais redaktors

Reply · Report Post